Ultravioletās radiācijas indekss

Pavasarī dienas atkal kļūst arvien garākas, saules stari arvien biežāk izlaužas no mākoņiem un silda. Ir ļoti patīkami sajust pirmo saules staru siltumu, kas atmodina visu dzīvo. Tomēr jau drīz, dienām kļūstot arvien garākām un Saulei paceļoties arvien augstāk virs horizonta, ilgstoša saules staru iedarbība var kļūt kaitīga, kas būs atkarīga no ultravioletās radiācijas (UV) daudzuma, kas nonāks uz Zemes virsmas.  

UV radiācija 

Saule ir galvenais enerģijas avots uz Zemes un ikviens no mums pakļauts tās iedarbībai. Saule dod gaismu, siltumu un arī ultravioleto radiāciju.

Par ultravioleto radiāciju sauc to saules elektromagnētiskā starojuma daļu, kura viļņu garums ir 100-400 nm (1 nanometrs ir 10-9 metri). To savukārt dala trīs kategorijās:

 

Viļņu garums

 Ultravioletā

radiācija

  315-400 nm

UVA

  280-315 nm

UVB

  100-280 nm

UVC

Saules radiācijai ejot caur atmosfērai, visu UVC un 99% no UVB radiācijas absorbē ozona slānis, ūdens tvaiki, skābeklis un oglekļa dioksīds, kas atrodas atmosfērā. Līdz ar to uz Zemes nonāk UVA radiācija un neliela daļa UVB radiācijas

Faktori, kas ietekmē ultravioletās radiācijas daudzumu uz Zemes

Saules krišanas leņķis. Jo lielāks ir Saules staru krišanas leņķis (jo augstāk ir Saule pie debesīm), jo lielāks UV radiācijas daudzums nonāk uz Zemes virsmas. Tādēļ  UV radiācijas daudzums mainās atkarībā no diennakts laika un gadalaika. Mūsu platuma grādos, vislielākais daudzums UV radiācijas sasniedz Zemes virsmu laikā, kad Saule ir visaugstāk, tas ir vasaras mēnešos. Rīgā maksimālais Saules augstums  ir 56.460  Vasaras saulgriežu laikā (20-21. jūnijā). Vasaras laikā vislielākais Saule augstums ir tā saucamajā Saules pusdienlaikā, kas ir laika periodā no 13-14 pēc vasaras laika.

Atrašanās vieta (ģeogrāfiskais platums). Jo tuvāk ekvatoram, jo augtāks ir UV radiācijas līmenis. Tādēļ ceļojot uz dienvidiem jārēķinās ar lielāku UV radiācijas devu.

Mākoņainums. UV radiācija ir lielāka, ja debesis ir pilnīgi skaidras. Tomēr pat tad, ja debesis klāj mākoņi, UV radiācijas daudzums var būt ievērojams.

Augstums virs zemes virsmas. Lielākā augstumā no Zemes virsmas atmosfēra nesatur tik daudz UV radiācijas absorbējošās gāzes kā pie zemes. Tādēļ līdz ar augstumu UV radiācijas daudzums pieaug. Uz katriem 1000 augstuma metriem UV radiācijas daudzums pieaug par 10% līdz 12 %.

Ozons. Ozons absorbē daļu UV radiācijas. Atkarībā no ozona slāņa izmaiņām gada un pat diennakts laikā, mainās arī UV radiācijas daudzums.

Aktīvā virsma. Zemes (vai ūdens) virsma, kura saņem UV radiāciju, kā jebkuru citu Saules radiācijas spektra daļu, atstaro. Svaigs sniegs spēj atstarot līdz 80% no UV radiācijas, pludmales smiltis 15%, bet ūdens virsma 25%. Atstarošanas ietekmē cilvēks saņem UV radiācijas daļu arī atrodoties ēnā (apmēram 50% no tās ultravioletās radiācijas daudzuma, kas ir saulē. Pat iekštelpās cilvēki saņem 10-20% no ultravioletās radiācijas, kas ir ārpusē. Apmēram pusmetru dziļā ūdenī vēl joprojām UV radiācija ir 40% no tās , kas virs ūdens.

UV plusi un mīnusi 

Nelielos daudzumos UV radiācija ir nepieciešama un dod labumu cilvēkiem. Tā ir nepieciešams faktors, lai organismā veidotos D vitamīns. UV radiāciju izmanto arī slimību ārstēšanā: ekzēmas, rahīts, ādas slimības.

Tomēr pārlieku liels UV radiācijas daudzums var būt kaitīgs cilvēka veselībai. Ilgstoša uzturēšanās saulē un liels UV radiācijas daudzums var nelabvēlīgi ietekmēt ādu, acis un imūnsistēmu. Divi galvenie negatīvās ietekmes faktori ir ādas vēzis un katarakta. Katru gadu tiek pasaulē tiek reģistrēti 2-3 miljoni ādas vēža saslimšanas gadījumu. 12 līdz 15 miljoni cilvēku sirgst no kataraktu. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem apmēram 20% no šiem cilvēkiem galvenais slimības cēlonis ir ilgstoša uzturēšanās saulē (Indijā, Pakistānā u.c. zemēs).

UVI (ultravioletās radiācijas indekss) 

Globālais ultravioletās radiācijas indekss (UVI) raksturo Saules ultravioletās radiācijas līmeni uz Zemes virsmas. Indeksa lielums tiek noteikts no 0 (zemākais rādītājs) līdz 11+ (augstākais rādītājs). Jo lielāks ir ultravioletās radiācijas indekss, jo lielāku ietekmi tas var atstāt uz ādu un acīm.

Ultravioletās radiācijas indekss diennakts gaitā mainās no zemākās vērtības 0 nakts stundās un sasniedz savu maksimālo vērtību dienas vidū, kad Saules staru krišanas leņķis ir vislielākais. Informācijas sniegšanai par diennakts UVI tiek doti iespējamie maksimālie UVI diennakts laikā. 

UV radiācijas novērojumi Latvijā

Latvijā UV radiācijas mērījumi tiek veikti tikai vienā novērojumu stacijā - Rucavā. Ik dienu Laika ziņu sadaļā piedāvājam UV radiācijas indeksa prognozi.