2018. gads - sausākais novērojumu vēsturē

Pērnais gads Latvijā bija sausākais gads novērojumu vēsturē, kā arī kopā ar 2000. un 2008. gadu kļuva par 3. siltāko. Kādi 2018. gadā bija spilgtākie laika apstākļu notikumi, kuru ietekmē tas kļuva par sausāko un vienu no siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē?

2018. gadā bija tikai 2 mēneši, kad nokrišņi bija vairāk par normu, bet kopējais gada nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 472,7 mm (32% zem gada normas – 692,3 mm), kas ir mazākais gada nokrišņu daudzums Latvijā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pārspējot iepriekšējo rekordu 484,3 mm, kas sasniegts 1964. gadā. Savukārt dažādos Latvijas reģionos gada nokrišņu daudzums bija no 360,5 mm Gulbenē līdz 624,4 mm Siguldā.

Ja nokrišņu daudzums pērn vien 2 mēnešus bija virs normas, tad vidējā gaisa temperatūra tikai 2 mēnešus bija zem normas. Un 2018. gads ar vidējo gaisa temperatūru +7,6°C (1,2°C virs normas) kopā ar 2000. un 2008. gadu kļuva par 3. siltāko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 2015. un 1989. gada.

Gaisa temperatūras amplitūda 2018. gadā Latvijā bija 61,6°C – no -27,4°C 23. februārī Daugavpilī līdz +34,2°C 30. jūlijā Bauskā. Karstuma viļņu ietekmē pērn bija vienas no lielākajām karstumu raksturojošo indeksu vērtībām kopš 1961. gada. Piecpadsmit novērojumu stacijās tika sasniegts jauns vasaras dienu (dienas ar maksimālo gaisa temperatūru >+25°C) skaita rekords, savukārt Ainažos, Jelgavā un Liepājā tika fiksēts jauns tropisko nakšu (dienas ar minimālo gaisa temperatūru >+20°C) skaita rekords. Vēl 7 novērojumu stacijās tika atkārtots tropisko nakšu skaita rekords, tostarp Rīgā, kur bija 14 tropiskās naktis.

2018. gads neizcēlās ar stipriem vējiem, un visstiprākie vēji pērn tika novēroti septembra beigās, kad 26. septembrī Ventspilī tika reģistrētas gada visstiprākās maksimālās vēja brāzmas – 27,2 m/s.

Lai aprakstītu, kāds 2018. gads bija laika apstākļu jomā, nepieciešams nedaudz pārfrāzēt Ojāra Vācieša dzejas rindas. Ja viņš rakstīja, ka: “Gads ir balts no abiem galiem un pa vidu zaļš.”, tad 2018. gads ir “normāls” no abiem galiem un pa vidu... Vai, kas tik pa vidu nebija – pieredzējām aukstuma un karstuma viļņus, sausumu, vairāk nekā 300 gaisa temperatūras rekordus, ugunsgrēkus un daudz ko citu.

Janvāra mēnesis bija viens no “normālajiem” gada galiem, un nozīmīgākais laika apstākļu fakts janvārī bija 11 jaunu diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordu uzstādīšana gada pirmajās divās dienās, taču pēdējos gados jau ir pierasts, ka ap gadumiju tiek pārspēti šie rekordi.

Nākamajiem diviem mēnešiem bija daudz kopīga – abi bija gan 3. sausākie, gan 4. vēsākie līdz šim 21. gadsimtā. To lielākoties noteica februāra beigās un marta sākumā novērotais aukstuma vilnis, kas ilga 13 dienas (no 21. februāra līdz 5. martam) un bija visstiprākais aukstuma vilnis pēdējos 5 gados. Tā laikā tika reģistrēta šī gada biezākā sniega sega – 31 cm Stendē 26. februārī, bet februāra pēdējā dekādē (no 21. februāra līdz 28. februārim) vidējā gaisa temperatūra bija vidēji 11°C zemāka par normu.

Ja pavasara sākums bija vēsāks par normu, tad atlikušie pavasara mēneši bija starp siltākajiem novērojumu vēsturē. Aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +7,8°C bija 3. siltākais novērojumu vēsturē, tika pārspēti vairāki desmiti maksimālās gaisa temperatūras rekordu, starp tiem arī Latvijas aprīļa 1. dekādes rekords (+22,8°C 9. aprīlī Daugavpilī). Bet, salīdzinot ar pārējiem gada mēnešiem, aprīlis bija vismitrākais, jo bez aprīļa vienīgi janvārī vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija virs normas (aprīlī 26%, bet janvārī 3% virs normas). Zīmīgi, ka vairākās novērojumu stacijās tas bija pēdējais gada mēnesis, kura nokrišņu daudzums bija virs normas.

Šī gada maijs bija siltākais novērojumu vēsturē un pirmais, kura vidējā gaisa temperatūra bija virs +15°C (vidēji Latvijā tā bija +15,3°C). Maijā Latvijā iesākās ļoti stiprs sausums, kas ilga no 4. maija līdz 20. jūnijam. Divās trešdaļās novērojumu staciju šī laika perioda nokrišņu daudzums bija mazākais kopš 1961. gada. Sausuma ietekmi pastiprināja arī karstuma vilnis, kas ar nelieliem pārtraukumiem ilga no maija vidus līdz mēneša beigām. Tādēļ maijs bija 3. sausākais līdz šim 21. gadsimtā un 10. sausākais novērojumu vēsturē, bet jūnijs bija 4. sausākais līdz šim 21. gadsimtā.

Lai gan jūlija sākums bija mitrāks par normu, tas kopumā kļuva par 2. sausāko līdz šim 21. gadsimtā. Jūlija otrajā pusē un augusta sākumā bija otrais karstuma vilnis, kura laikā tika pārspēti 60 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, turklāt arī Ainažu (+33,7°C) un Kolkas (+32,1°C) absolūtie maksimālās gaisa temperatūras rekordi un reģistrēti vairāki meža un purvu ugunsgrēki. Bet ugunsgrēks Valdgales pagastā bija viens no lielākajiem atsevišķajiem meža un purvu ugunsgrēkiem Latvijā. Karstuma viļņa ietekmē jūlijs kļuva par 3. siltāko un augusts par 5. siltāko novērojumu vēsturē.

Vasarīgais karstums turpinājās arī septembrī un pirmo reizi septembra otrajā pusē tika novēroti +30°C (21. septembrī Jelgavā). Šī karstuma dēļ septembris ar vidējo gaisa temperatūru +14,6°C kļuva par 2. siltāko novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1934. gada septembra. Tādējādi 2018. gadā kopumā 4 mēneši bija starp 3 siltākajiem novērojumu vēsturē. Savukārt mēneša beigās (25. septembrī) Ventspilī un Jelgavā tika novērots arī pirmais sniegs, kas ir šo novērojumu staciju agrākā sniega rekordi. Īpaši zīmīgi tas ir Jelgavas novērojumu stacijā, jo tajā vien 4 dienas iepriekš tika novēroti +30°C.

Oktobris kļuva par rekordu pārspēšanas mēnesi, jo oktobrī kopumā tika pārspēti 97 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem pieci bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kā arī tika atkārtots vēlāko +20°C rekords – 18. oktobris (1949. gadā Alūksnē un 2018. gadā Daugavpilī un Dobelē).

Novembrī vidējā gaisa temperatūra pēc vairākiem mēnešiem atkal bija tuvu normai un atsevišķās novērojumu stacijās novembris pat bija pirmais mēnesis kopš marta, kura vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu. Taču nokrišņu vēl joprojām bija maz un novembris kļuva par 4. sausāko novērojumu vēsturē.

Decembris kļuva par vienīgo mēnesi 2018. gadā, kad netika pārspēts neviens gaisa temperatūras rekords, tādēļ, līdzīgi kā janvāris, arī decembris var tikt uzskatīts par "normālāku" nekā iepriekšējie desmit mēneši. Jāatzīmē, ka arī decembrī turpinājās laika periods ar nokrišņu daudzumu zemāku par normu, tādēļ decembris bija 2. sausākais līdz šim 21. gadsimtā, atpaliekot vien no 2002. gada decembra.

Kā redzams, 2018. gadā Latvijā bija vairāki spilgti laika apstākļu notikumi, kas kļuva par nozīmīgākajiem vai vieniem no nozīmīgākajiem līdz šim novērojumu vēsturē. Vasaras sezonā karstuma un sausuma anomālijas tika novērotas arī citās Baltijas un Ziemeļvalstīs. Līdz ar to 2018. gada augustā tās Ziemeļvalstu un Baltijas valstu meteoroloģisko dienestu sadarbības apvienības (NORDMET) ietvaros nāca klajā ar kopīgu paziņojumu par 2018. gada vasarā novērotajām laikapstākļu anomālijām, kā arī akcentēja klimata pārmaiņu nopietnību šai reģionā un nepieciešamību adaptēties tām. Pērnā gada anomālijas salīdzināt ar notikumiem Eiropā un Pasaulē var arī Pasaules Meteoroloģijas organizācijas sagatavotajā 2018. gada Laika apstākļu un klimata notikumu kartē.

Vairāk informācijas par pērnā un citu gadu laika apstākļiem lasiet LVĢMC sagatavotajos laika apstākļu apskatos, savukārt iepazīties ar līdzšinējām un prognozētajām klimata pārmaiņām Latvijā var Klimata pārmaiņu analīzes rīkā.