Ziema, 2020

Ziemas apskats

Aizvadītajā kalendārajā ziemā (decembris-februāris) Latvijā vidējā gaisa temperatūra bija +2,7 °C (5,7 °C virs sezonas normas), tādējādi 2019./2020. gada ziemai kļūstot par siltāko novērojumu vēsturē, par 1,7 grādiem pārspējot 1924./1925. gada ziemas rekordu. Arī visi ziemas mēneši bija starp trīs siltākajiem mēnešiem vēsturē. Decembris (vidējā gaisa temperatūra +2,7 °C) bija 3. siltākais, februāris (+2,2 °C) bija 2. siltākais, bet janvāris ar vidējo gaisa temperatūru +3,1 °C bija siltākais janvāra mēnesis novērojumu vēsturē. Zemākā šīs ziemas gaisa temperatūra -10,8 °C 2. decembrī novērota Zosēnos, kas ir augstākā ziemas minimālā gaisa temperatūra Latvijā vismaz pēdējos 60 gados, 1974./1975. gada ziemas rekordu -18,5 °C pārspējot par gandrīz 8 grādiem. Ziemas augstākā gaisa temperatūra +12,4 °C tika novērota 17. februārī Dobelē, kas ir arī jauns Latvijas 17. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā ziemas sezonā tika pārspēti 217 maksimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija Latvijas janvāra 2. dekādes un 3 diennakts rekordi, kā arī 2 novērojumu staciju mēnešu un 37 dekāžu rekordi. Šogad pirmajos 2 mēnešos tika pārspēti 182 no šiem rekordiem. Salīdzinājumam, 2019. gadā, kas Latvijā bija siltākais novērojumu vēsturē, 12 mēnešos tika pārspēti 317 maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Nokrišņu daudzums Latvijā 2019./2020. gada ziemā bija 153,7 mm, kas ir 8% virs sezonas normas (142,8 mm). No mēnešiem decembris ar 56 mm bija 1% virs mēneša normas, janvāris (36,2 mm) bija 28% sausāks par normu, bet februāris ar nokrišņu daudzumu 60,1 mm (63% virs normas) bija 4. mitrākais februāris novērojumu vēsturē. Februārī Pāvilostā nokrišņu daudzums sasniedza 121,8 mm, kas ir trešais lielākais februāra nokrišņu daudzums novērojumu vēsturē, kas reģistrēts kādā no Latvijas novērojumu stacijā, vislielākajam nokrišņu daudzumam (129 mm) esot Cīravā 2002. gadā. Bez Pāvilostas jauns novērojumu stacijas februāra nokrišņu daudzuma rekords ir uzstādīts arī Liepājā (84,7 mm) un Rucavā (91,0 mm), Priekuļos rekords tika atkārtots, bet Kuldīgā un Ventspilī līdz līdzšinējiem rekordiem pietrūka mazāk nekā 1 mm.

Pirmo reizi vismaz pēdējos 60 gados kādā no novērojumu stacijām visu ziemu nevienā dienā neizveidojās sniega sega. Šai ziemā 7 novērojumu stacijās diennakts vidējā sniega sega nesasniedza pat 1 cm – Ainažos, Jelgavā, Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Ventspilī. No šīm novērojumu stacijām sniegotākās bija Rucava un Liepāja, kurās kopumā sniega sega vismaz 1 cm bija attiecīgi 4 un 3 stundas. Visvairāk dienu ar vidējo sniega segu vismaz 1 cm bija Alūksnē – 28 dienas, bet vismaz uz stundu sniega sega Alūksnē izveidojās vēl 6 dienās. Pārējās novērojumu stacijās sniega sega bija no vienas dienas Bauskā līdz 21 dienai Dagdā. Visbiezākā sniega sega LVĢMC novērojumu stacijās tika novērota ziemas pēdējā dienā 29. februārī Alūksnē – 20 cm, bet decembra pirmajās dienās pēc iedzīvotāju novērojumiem aptuveni tikpat bieza sniega sega tika novērota arī Mālpils, Ropažu un Ogres novados. Šī ir plānākā maksimālā sniega sega Latvijā vismaz kopš 1961. gada, pārspējot 2013./2014. gada ziemas rekordu 21 cm.

Ziemā bieži Eiropas ziemeļu daļu šķērsoja cikloni no Atlantijas okeāna un ne reti šo ciklonu ietekmē Latvijā vēja ātrums sasniedza vētras spēku. Ziemas visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas 22. februārī, kad Daugavgrīvā (Rīgā) to ātrums sasniedza 30 m/s. 2019./2020. gada ziema Latvijā ar vidējo vēja ātrumu 4,3 m/s (0,6 m/s virs normas) bija starp 10 vējainākajām ziemām kopš 1966. gada, bet Bauskā, Jelgavā un Ventspilī šī bija vējainākā ziema pēc vidējā vēja ātruma. Savukārt vidējais maksimālo vēja brāzmu ātrums 2019./2020. gada ziemā Latvijā bija 11,9 m/s, kas ir otrs lielākais ziemas vidējo vēja brāzmu ātrums pēdējos 54 gados, atpaliekot vien no 1988./1989. gada ziemas rekorda - 12,1 m/s. Deviņās novērojumu stacijās šoziem bija lielākais vidējais vēja brāzmu ātrums. Šajā ziemā 29 reizes diennakts maksimālās vēja brāzmas Latvijā sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s), kas ir lielākais šādu dienu skaits kopš 1966./1967. gada ziemas. Divdesmit sešās no šīm dienām maksimālās vēja brāzmas 20 m/s sasniedza Ventspilī, kas ir arī jauns šīs novērojumu stacijas rekords. Savukārt stipras vētras spēku (vismaz 25 m/s) vēja brāzmas Latvijā sasniedza 7 diennaktīs, no novērojumu stacijām visbiežāk tik stipras vēja brāzmas bija Ventspilī - 4 diennaktīs.