Ziema, 2019

Ziemas apskats

2018./2019. gada ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -1,4 oC, kas ir 1,6 oC virs sezonas normas, kļūstot par 23. siltāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Ziemas minimālā gaisa temperatūra -23,0 oC 22. janvārī tika novērota Alūksnē. Savukārt sezonas maksimālā gaisa temperatūra +13,4 oC 16. februārī – Kolkā, kas ir arī jauns Kolkas februāra mēneša un Latvijas februāra 2. dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Ziemā bez iepriekšminētajiem rekordiem tika pārspēti arī 10 dekādes un 37 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 6 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visi gaisa temperatūras rekordi 2018./2019. gada ziemā tika novēroti februārī.

No ziemas mēnešiem vissiltākais bija februāris ar vidējo gaisa temperatūru Latvijā +0,8 oC (4,5 grādus virs mēneša normas), esot 8. siltākajam februārim novērojumu vēsturē. Siltāks par normu bija arī decembris (vidējā gaisa temperatūra bija -1,1 oC, kas ir 0,9 oC virs normas), bet janvāris bija vienīgais ziemas mēnesis, kas bija vēsāks par normu - vidējā gaisa temperatūra bija -4,0 oC, kas ir 0,8 oC zem normas. Janvāris bija arī pirmais mēnesis kopš pērnā marta, kas bija vēsāks par normu, līdz ar to 2018. gadā 9 secīgus mēnešus (aprīlis – decembris) vidējā gaisa temperatūra bija augstāka par normu, kas ir atkārtots šādu secīgu mēnešu rekords. Pirmoreiz 9 secīgi mēneši siltāki par normu bija no 2002. gada janvāra līdz septembrim.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā ziemā bija 116,0 mm, kas ir 19 % zem sezonas normas (142,8 mm). Līdz ar to šī ziema bija 36. sausākā novērojumu vēsturē un 4. sausākā līdz šim 21. gadsimtā. Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 172,2 mm, bet vismazāk – Zīlānos (79,9 mm). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu, vissausākajam ar kopējo nokrišņu daudzumu Latvijā 32,0 mm esot decembrim. Decembra nokrišņu daudzums bija 42% zemāks par normu, kļūstot par 19. sausāko decembri novērojumu vēsturē un 2. sausāko līdz šim 21. gadsimtā, atpaliekot vien no 2002. gada decembra. Janvārī un februārī nokrišņu daudzums bija nedaudz mazāks par normu – attiecīgi 7 % un 3 % mazāks.

Meteoroloģiskā ziema kopumā Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju iestājās 24. novembrī. Visagrāk meteoroloģiskā ziema iestājās Daugavpilī un Rēzeknē – 20. novembrī, bet visvēlāk Kolkā un Mērsragā – 28. novembrī. Vidēji Latvijā 2018./2019. gada meteoroloģiskā ziema ilga 76 dienas. Visgarākā ziema bija Rēzeknē – 97 dienas, bet visīsākā (72 dienas) bija Kolkā un Mērsragā. Savukārt Gulbenē šī meteoroloģiskā ziema ar ilgumu 83 dienas bija 4. īsākā kopš 1961. gada. Vidēji Latvijā un lielākajā daļā novērojumu staciju meteoroloģiskā ziema beidzās 7. februārī, bet visvēlāk, 24. februārī, tā beidzās Alūksnē, Rēzeknē, Rūjienā un Zosēnos.