Latvijas klimats

Gada vidējās gaisa temperatūras klimatiskā standarta norma (1981.-2010. gads)* Latvijā ir +6,4 °C. Teritoriāli gada vidējās gaisa temperatūras ir no +5,2...+5,3 °C Alūksnes un Vidzemes augstienēs līdz +6,8...+7,4 °C Baltijas jūras piekrastē, savukārt pilsētas "siltumsalas" ietekmē visaugstākā gada vidējās gaisa temepratūras norma +7,9°C ir Rīgā. Gada gaitā vissiltākais mēnesis ir jūlijs, tā vidējā gaisa temperatūra ir +17,4 °C, bet vidējā maksimālā  +22,3 °C.   Savukārt visaukstākais gada mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru -3,7 °C un vidēji minimālo gaisa temperatūru -6,6 °C ir februāris.  Visaugstākā līdz šim fiksētā gada gaisa temperatūra Latvijā ir +37,8 °C, kas 2014. gada 4. augustā novērota Ventspilī, savukārt viszemākā -43,2 °C novērota 1956. gada 8. februārī Daugavpilī.

Nokrišņu daudzums gadā Latvijā ir 692 mm. Ar nokrišņiem visbagātākie mēneši ir augusts un jūlijs, kuros vidēji nolīst 77 un 76 mm, savukārt vissausākais ir aprīlis ar vidēji 34 mm.

Mēnešu vidējās gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma klimatiskās standarta normas (1981.-2010. gads)

Vidējais vēja ātrums gadā Latvijā ir 3,2 m/s, visstiprākais vējš ir novērojams Baltijas jūras piekrastē un Ainažos, kur gada vidējais vēja ātrums ir aptuveni 4 m/s, Ventspilī sasniedzot 4,3 m/s, savukārt visrāmākais vējš ir novērojams Alūksnes un Vidzemes augstienēs, attiecīgi 2,6 un 2,5 m/s. Latvijā valdošie ir rietumu un dienvidu puses vēji, kas kopumā ir novēroti vairāk nekā pusē no gadījumu skaita.

Gada vidējais gaisa relatīvais mitrums ir 81%. Vismazākais mitruma saturs gaisā ir maijā – 71%, vislielākais – decembrī - 89%.

Kopumā Latvijā gadā Saule spīd vidēji 1700-2000 stundas, visvairāk jūlijā – aptuveni 300 stundas, savukārt vismazāk decembrī, kad kopējais Saules spīdēšanas ilgums ir aptuveni 25 stundas, jeb mazāk nekā stundu dienā.

Novērojumu dati liecina, ka klimata pārmaiņas notiek arī Latvijā. No 1961. gada līdz 2016. gadam ir novērojama vienmērīga gaisa temperatūras paaugstināšanās, kas ir izteikta gan vidējās gaisa temperatūras vērtībās, gan minimālās un maksimālās gaisa temperatūras vērtībās. Piemēram, vidējās gaisa temperatūras klimatiskā standarta norma (1981.-2010. gads) ir par 0,7 °C augstāka nekā klimatiskās references perioda (1961.-1990. gads) gada vidējā gaisa temperatūra.  

Gada vidējās gaisa temperatūras novirze no klimatiskās standarta normas

Līdzšinējo klimata pārmaiņu ietekmē ir palielinājies arī nokrišņu daudzums (6. attēls). Gada nokrišņu daudzuma klimatiskā standarta norma (1981.-2010. gads) ir par 31 mm lielāka nekā klimatiskās references perioda (1961.-1990. gads) gada nokrišņu daudzuma norma.

Gada nokrišņu daudzums vidēji Latvijā laika periodā no 1961. līdz 2016. gadam

Vairāk informācijas par novērotajiem laika apstākļiem ir pieejama laika apstākļu raksturojumu nodaļā. Savukārt informācija par klimata pārmaiņām Latvijā ir pieejama ziņojumā “Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai” un ziņojuma kopsavilkumā. Apskatīt līdzšinējo un nākotnes klimatu Latvijā karšu un grafiku veidā var Klimata pārmaiņu analīzes rīkā.

* Ņemot vērā klimata mainību, 2016. gada 19. janvārī Pasaules Meteoroloģijas organizācija ieviesa izmaiņas normu aprēķinu procedūrā, nosakot, ka turpmāk klimatiskās standartu normas tiks aprēķinātas 30 gadu periodam, kuru atjauno ik pēc desmit gadiem, un šobrīd starptautiski pieņemtais klimatiskās standarta normas periods ir laika posms no 1981. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, bet sekojošais standarta normu periods būs no 1991. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. (WMO, 2016).

World Meteorological Organization, WMO Climatological Standard Normals, chapter 4, item 4.8, updated 19.01.2016. Pieejams:  http://www.wmo.int/pages/prog/wcp/ccl/guide/documents/Normals-Guide-to-Climate-190116_en.pdf

Materiāla veidošanā izmantoti Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra novērojumu staciju ilggadīgie dati.

Pakalpojumi:

Meteoroloģiskā un klimatiskā informācija