Latvijas ūdeņos konstatētas daudzas farmaceitiskās vielas, arī kofeīns

Rīga, 2019. gada 8. aprīlis.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) un DU aģentūra “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” (LHEI) kopā ar citām Baltijas jūras valstu pētniecības iestādēm, valsts pārvaldes iestādēm un komunālo pakalpojumu uzņēmumiem piedalās Eiropas Savienības finansētā projektā “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi”. Zinātnieki pēta farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojumu Baltijas jūrā un iekšzemes ūdeņos.

Projekta vidusposmā marta beigās Latvijas zinātnieki rīkoja tikšanos ar dažādu nozaru pārstāvjiem un prezentēja veikto pētījumu rezultātus. Secinājums ir tāds, ka Latvijas ūdeņos konstatēti visdažādāko grupu aktīvās farmaceitiskās vielas, arī kofeīns, ko dēvē par indikatoru civilizācijas klātbūtnei. Piemēram, vienā no Latvijas upēm – Puplā – kofeīna daudzums 11,4 m3 ūdens ir tikpat liels kā vienā kafijas tasītē.

Baltijas jūras krastos dzīvo aptuveni 85 miljoni iedzīvotāju, kuriem lietojot medikamentus, tajos esošās farmaceitiskās vielas no organisma tiek izvadītas un nonāk apkārtējā vidē. Tas ir jauna veida piesārņojums, kura negatīvā ietekme uz cilvēku un dzīvnieku veselību ir vispārzināma, tomēr detalizēti pētījumi, uz kuru pamata varētu izstrādāt konkrētu rīcībpolitiku vides aizsardzības jomā, lai piesārņojumu novērstu, pagaidām nav veikti.

Zinātnieki Latvijā analizēja virszemes ūdeņus, notekūdeņus un notekūdeņu dūņas no pilsētu attīrīšanas iekārtām un ražošanas uzņēmumiem, ūdens paraugus jūrā, kā arī sedimentus jeb nogulšņu paraugus aptuveni 1,5 km no jūras krasta Daugavgrīvā. Latvijā paraugi 12 vietās tika ņemti pavasarī un rudenī Driksas upē, Rīgas jūras līcī, Puplas upē, Lielupē, Mēmelē, Mūsā, Vēģerupē un Jaunbērzē.

Virszemes ūdeņos tika analizētas 66 vielas, no kurām 52 vielām rezultāti bija izmērāmi - lielākās maksimālās koncentrācijas tika konstatētas metformīnam (2254 ng/l, pavasaris), atorvastatīnam (1116 ng/l, rudens) un diklofenakam (1094 ng/l, pavasaris). Vielu ķīmiskās analīzes tika veiktas Somijas Vides institūta (SYKE) laboratorijā.

Visbiežāk virs kvantitatīvi nosakāmās koncentrācijas noteiktās farmaceitisko vielu grupas virszemes ūdeņos Latvijā (un arī visās pētītajās Baltijas jūras valstīs kopā) ir pretsāpju un pretiekaisuma medikamenti, centrālās nervu sistēmas ārstēšanas medikamenti, endokrīno slimību ārstēšanas medikamenti. Īpaši lielas pretsāpju līdzekļa diklofenaka koncentrācijas konstatētas Puplas upē, lejpus (976 ng/l) un augšpus (395 ng/l) Olaines, kā arī Mūsā, pie Latvijas – Lietuvas robežas (45 ng/l), pārsniedzot vides kvalitātes standartu (gada vidējai vērtībai tas iekšzemes virszemes ūdeņos ir 10 ng/l).

Bez virszemes ūdeņiem tika analizēti arī notekūdeņi komunālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtās un ražošanas uzņēmumos. Kopumā analizēja 75 vielas, no kurām 23 sasniegušas daudzumu, ko iespējams izmērīt jeb tā dēvēto kvantitatīvo noteikšanas koncentrāciju. Lielākās maksimālās koncentrācijas Latvijā konstatētas paracetamolam (16396,5 ng/l (rudens), kofeīnam (8770,5 ng/l, rudens), hidrohlortirazīdam (6904,1 ng/l, pavasaris), estronam (E1) 5483,3 ng/l, rudens).

Notekūdeņu dūņu paraugos kopumā tika analizēta 31 viela, no kurām 25 pārsniedza kvantitatīvi nosakāmās koncentrācijas. Visbiežāk konstatētās ir zāles endokrīno slimību ārstēšanai; antibakteriālās, pretsēnīšu un prettārpu zāles, kā arī medikamenti centrālās nervu sistēmas ārstēšanai.

Savukārt ņemot augsnes paraugus pie Jaunbērzes, kur izmantoti kūtsmēsli, tika analizētas 63 vielas, un zinātnieki secināja, ka visbiežāk konstatētās augsnes zāļu grupas ir veterinārās zāles, kā arī alerģiju un deguna saslimšanu ārstēšanas medikamenti. Līdzīga aina vērojama pārējās Baltijas jūras valstīs, kur projektā tika analizēta ar kūtsmēsliem sajauktā zemes virskārta.  Augsnes paraugi tika ņemti, lai pētītu, cik lielā apmērā augsnē nonāk farmaceitiski aktīvo vielu piesārņojums ar ekskrementiem un notekūdeņu dūņām.

Projekta “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi” otrs partneris no Latvijas - Latvijas Hidroekoloģijas institūts analizēja ūdens paraugus aptuveni 1,5 km no krasta un sedimentu paraugus. Ūdens paraugos no analizētajām 54 vielām, 19 konstatētajām vielām augstākā koncentrācija bija pretsāpju un pretiekaisuma aktīvajai farmaceitiskajai vielai  mesalazīnam un kardiovaskulārajai aktīvajai farmaceitiskajai vielai  gemfibrozilam.

Baltijas jūras sedimentu paraugā, ko ievāca LHEI, tika analizētas 65 vielas, no kurām 30 bija zem kvantitatīvi nosakāmās koncentrācijas, bet vislielāko koncentrāciju uzrādīja centrālās nervu sistēmas aktīvās farmaceitiskās vielas levetiracetāms un kofeīns.

“Farmaceitiskās vielas galvenokārt nonāk ūdeņos no notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Tradicionālās attīrīšanas metodes nespēj pilnībā attīrīt notekūdeņus no tajās sastopamajām farmaceitiskajām vielām. Turklāt, izmantojot bioloģiskās attīrīšanas metodes, daudzu farmaceitisko vielu savienojumi attīrītajos ūdeņos atrasti lielākā koncentrācijā nekā neattīrītajos notekūdeņos. Šāda šķietami paradoksāla situācija veidojas tāpēc, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtās bioloģiski aktīvās dūņas lielu daļu farmaceitisko vielu metabolītu jeb vielu, kas veidojas cilvēku un dzīvnieku organismos vielmaiņas procesā, pārvērš sākotnēji aktīvajās farmaceitiskajās vielās,” uzsver Linda Fībiga, LVĢMC Iekšzemes ūdeņu nodaļas vecākā speciāliste.

Savukārt pētniece Ieva Putna-Nīmane no Latvijas Hidroekoloģijas institūta uzskata, ka vides piesārņojumu var samazināt, attīstot notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehnoloģijas, sakārtojot veco medikamentu savākšanas sistēmas, kā arī izvēloties videi draudzīgākus medikamentus: “Lai izvairītos no šādiem sarežģījumiem, nepieciešams veikt izmaiņas, gan esošajās tradicionālajās notekūdeņu attīrīšanas metodēs, piemēram, izmantojot ozonēšanu vai attīrīšanu ar aktivēto ogli, gan strādāt pie izmaiņām zāļu apriti reglamentējošajā likumdošanā, gan veikt sabiedrības izglītošanu.”

Iegūtos datus paredzēts iestrādāt rekomendācijās, kuras tālāk tiks nodotas vides politikas veidotājiem, ar vidi saistītām uzraugošām institūcijām, universitātēm un pētnieciskajiem institūtiem, farmaceitisko vielu emitētājiem – slimnīcām, zāļu ražotājiem, zivju un mājlopu fermu īpašniekiem, veterinārārstiem.

Eiropas Savienības finansēts projektā “No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi” (CWPharma jeb Clear waters from pharmaceuticals), kas tika uzsākts 2017. gada oktobrī, bet rezultātus apkopos 2020. gada septembrī, piedalās 15 partneru organizācijas no 7 valstīm.

Papildus informācija no prezentācijām: https://www.meteo.lv/lapas/seminars-ieinteresetajam-pusem-22-03-2019-riga?&id=2398&nid=1136