2019. gada marta Latvijas upju režīma apskats

Kopumā nokrišņu daudzums martā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 97%, Aiviekstes baseinā 121%, Gaujas baseinā 171%, Salacas baseinā 185%, Lielupes baseinā 120% un Ventas baseinā 115% no normas (1.att.). Latvijā kopumā nokrišņiem bagātākas bija mēneša pirmā un otrā dekāde, kad nokrišņu daudzums bija virs normas. Vismazāk nokrišņu bija mēneša pēdējā dekādē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 49,5 mm, kas ir 24% virs mēneša normas (39,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 90,6 mm, bet vismazāk nokrišņu – Dobelē un Piedrujā (27,1 mm).

Marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2oC, kas ir 2,4oC virs mēneša normas, zemākas temperatūras reģistrētas pirmajā dekādē, siltākas bija mēneša otrā un trešā dekāde, tomēr visās trīs dekādēs gaisa temperatūra bija virs normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra -14,1oC tika novērota 2. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,4oC 30. martā Bauskā un Rīgā.

Sniega kušanas un nokrišņu rezultātā marta mēnesī upēs bija novērojamas ūdens līmeņa svārstības un upju noteces palielināšanās.

1. attēls. Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2019. gada martā

Martā lielākoties mēneša vidējā upju notece saglabājās virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām. Martā nedaudz zem normas notece saglabājās tikai Ventā. Citos upju baseinos ūdenīgums bija virs normas: Daugavas 144%, Aiviekstes 191%, Lielupes 103%, Gaujas 225% un Salacas 223 % no normas (2.att.). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 892 m3/s, maksimālā pietece 1219 m3/s novērota 27. martā, bet minimālā pietece 458 m3/s novērota 1. martā.

2. attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2019. gada martā

Martā daļā upju bija novērojamas straujas ūdens līmeņa svārstības. Tā kā lielākā daļa upju no ledus bija brīvas, bet ūdens līmeņi vēl saglabājās augsti, tad periodi, kad bija novērojami nokrišņi, izraisīja strauju ūdens līmeņa paaugstināšanos, ko Latvijas austrumu daļas upēs papildināja arī sniega kušanas ūdeņi (3.att.).

3. attēls. Diennakts maksimālais ūdens līmenis 2019. gada martā

Mēneša sākumā galvenokārt nokrišņu un pozitīvu gaisa temperatūru rezultātā upēs paaugstinājās ūdens līmeņi. Intensīvāka ūdens līmeņu paaugstināšanās bija vērojama Daugavas un Gaujas baseina upēs, ko izraisīja arī sniega un ledus kušana, kā arī Daugavā ūdens pieplūdums no Baltkrievijas.

Daugavā ūdens līmeņa mēneša svārstību intervāls bija robežās no 1,11-2,74 m. Tāpat izteiktas svārstības bija Lielajā Juglā (4.att.) un Mazajā Juglā 0,85-2,18 m. Ogrē, Aiviekstē, Pededzē un Dubnā 0,67-1,61 m, bet Rēzeknē, Ošā un Zilupē tikai 0,31-0,76 m. Tāpat izteiktas ūdens līmeņa svārstības bija Gaujā un Salacā 0,13-1,54 m un 0,75-0,95 m. Salacas baseina upēs Rūjā un Sedā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija robežās no 0,61-1,43 m, bet Gaujas baseina upēs Tirzā, Palsā, Vaidavā un Amatā no 0,58-1,27 m.  Latvijas rietumdaļā upēs svārstības bija nedaudz mazākas. Mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls Ventā bija 0,63-0,91 m, Imulā un Abavā (5.att.) 0,47-0,61 m, piekrastes upēs Bārtā un Irbē 1,13-1,20 m, Užavā, Rīvā un Durbē 0,73-0,80 m, bet Rojā ap 0,4 m. Lielupē 0,46-0,71 m, citās Lielupes baseina upēs Bērzē, Svētē, Viesītē, Mūsā un Tērvetē svārstību intervāls bija 0,24-0,74 m, bet Misā ap 1,00 m.

4. attēls. Lielā Jugla pie Zaķiem 2019. gada 11. martā

5. attēls. Abava pie Rendas 2019. gada 20. martā

Marta sākumā Latvijas teritorijā Daugavā vietām vēl saglabājās ledus sega ar lāsmeņiem, piekrastes vaļumjoslām, daudzviet bija notikušas ledus sakustēšanās un izveidojušies vaļumi. Pie Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils (6.att.) upē gar krastiem bija paliku piesalas, no ledus brīvajos posmos brīžiem bija vērojama reta līdz vidēja vižņu iešana. Atsevišķos posmos turpinājās lokālas ledus sakustēšanās. Daugava posmā no Piedrujas līdz Pļaviņām (7.att.) no ledus atbrīvojās marta otrās dekādes sākumā līdz vidū.

6. attēls. Daugava pie Jēkabpils 2019. gada 5. martā (foto V. Kudrjavskis)

7. attēls. Daugava pie Pļaviņām 2019. gada 10. martā (foto L. Krūmiņa)

Citas Latgales upes LVĢMC novērojumu staciju posmos pārsvarā jau marta sākumā bija brīvas no ledus, atsevišķos posmos līdz mēneša vidum gar krastiem bija novērojamas paliku piesalas un atsevišķās dienās reta vižņu iešana. Ledus sega vienīgi vēl saglabājās Aiviekstē pie Lubānas un Pededzē pie Litenes (8.att.).

8. attēls. Pededze pie Litenes 2019. gada 6. martā

Arī Gaujas augštecē marta sākumā vēl bija novērojamas piekrastes vaļumjoslas, bet dažos upes posmos upe jau bija brīva no ledus. Gauja, tāpat kā Daugava, no ledus atbrīvojās otrās dekādes vidū. Arī Tirzā pie Lejasciema ledstāve saglabājās līdz mēneša vidum. Citas Vidzemes upes pārsvarā LVĢMC novērojumu staciju posmos bija brīvas (9.att.), atsevišķās vietās gar krastiem paliku piesalas.

9. attēls. Salaca pie Sarkanajām klintīm 2019. gada 2. martā (foto I. Latkovska)

Lielupes augštecē, kā arī posmā Jelgava - Sloka upē marta sākumā bija novērojamas paliku piesalas, pie Mežotnes upes krastos ledus krautņi. Kurzemes upes visu mēnesi no ledus bija brīvas.

Mēneša beigās Latgales un Vidzemes upēs ūdens temperatūra bija ap 3-4oC, bet Zemgales un Kurzemes upēs ap 5-7 oC.