Februāris, 2018

Februāra kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 19,0 mm, kas ir 48% zem mēneša normas (36,8 mm).Visvairāk nokrišņu bija Ventspilī – 36,3 mm, bet vismazāk nokrišņu - Bauskā (8,1 mm).

Kopumā nokrišņu daudzums februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 50%, Aiviekstes baseinā 51%, Gaujas baseinā 42%, Lielupes baseinā 35% un Ventas baseinā 56% no normas (1. attēls).

1. attēls Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2018. gada februarī

Februārī Daugavas ūdenīgums bija 186%, Aiviekstes 219%, Gaujas 92%, Lielupes 291% un Ventas 144% no normas (2. att.). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 624 m3/s, maksimālā pietece 859 m3/s novērota 1. februārī, bet minimālā pietece 429 m3/s 28. februārī.

2. attēls Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2018. gada februārī

Pēc janvāra pēdējo dienu atkušņa februārī atgriežoties salam, upēs atsākās ledus veidošanās, tajos upju posmos, kur ledus sega saglabājās atkusnī, ūdens līmenis pakāpeniski pazeminājās (3. att.).

3. attēls Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2018. gada februārī

Daugavā posomos no Veļižas līdz Polockai un no Daugavpils līdz Zeļķiem maksimālais ūdens līmenis bija februāra sākumā, bet posmā Piedruja – Krāslava trešajā dekādē, kad intensīvi veidojoties ledus segai posmā Polocka - Krāslava strauji paaugstinājās ūdens līmenis. Janvārī ilgstoši bija applūdušas palienes pie Jēkabpils un Zeļķiem, ūdens līmenis Jēkabpilī tikai februāra sākumā pazeminājās zem palieņu applūšanas līmeņa, bet Zeļķos tikai 24. februārī. Daugavas augštecē ledus sega bija visu februāri, tikai pie Vitebskas novērojama ledus un vižņu iešana. Trešajā dekādē bargajam salam iestājoties, strauji aizsala neaizsalušie upes posmi un izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem. Ledus sega ar torosiem un ledus sablīvējumi lejpus novērojumu stacijas saglabājās Daugavas posmā Jēkabpils – Pļaviņas (4. att.). Ledus biezums Daugavas augštecē bija no 17-30 cm, bet vidustecē 10-24 cm, šajā posmā zem ledus bija bieza vižņu kārta 30-215 cm.

4. attēls Ledus sega ar torosiem Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām 2018. gada 13. februārī (foto V.Kučinskis)

Daugavas baseina upēs galvenokārt maksimālais ūdens līmenis bija februāra pirmajā dekādē, bet minimālais trešajā dekādē. Lielākoties Daugavas baseina upēs mēneša trešajā dekādē izveidojās ledus sega, atsevišķos straujākajos posmos bija piesalas, nepilna ledus sega un vižņu iešana.

Gaujas augštecē un lejtecē saglabājās ledus sega, 25. februārī pie Carnikavas ledus biezums bija 10 cm. Gaujā pie Siguldas ūdens līmenis straujāk paaugstinājās februāra trešajā dekādē, jo intensīvi sāka veidototies ledus sega posmā Valmiera – Sigulda (5. att.). Gaujas baseina upēs februārī netika novērotas būtiskas ūdens līmeņa svārstības un mēneša izskaņā upes atkal bija klātas ar ledus segu. Salacas augštecē neizveidojās ledus sega, tomēr mierīgākajos upes posmos tā izveidojās, kā arī būtiskas ūdens līmeņa izmaiņas netika novērotas.

5. attēls Nepilna ledus sega Gaujā pie Valmieras 2018. gada 13. februārī (foto S.Puncule)

Lielupes augštecē, janvāra beigās izgāja ledus, tādēļ februāra sākumā upēs bija vižņu un ledus iešana, laikā no 6. – 12. februārim atkārtoti izveidojās ledus sega un tās biezums mēneša beigās bija 16-25 cm. Tā kā ledus atkārtoti augštecē sāka veidoties pirmās dekādes beigās, tādēļ strauji paaugstinājās ūdens līmenis un Mežotnē februāra vidū bija applūdušas palienes. Posmā no Jelgavas līdz Slokai ledus februāra sākumā palika tumšāks, bet tas saglabājās visu mēnesi. Ledus biezums mēneša pirmajā dekādē bija 15 cm, bet mēneša beigās 22-25 cm.

Lielupes baseina upēs maksimālais ūdens līmenis bija februāra sākumā, bet minimālais beigās. Mēneša pirmajā dekādē Lielupes baseina upēs intensīvi veidojās ledus (6. att.).

6. attēls Piesalas un vidēja vižņu iešana Mēmelē pie Skaistkalnes 2018. gada 10. februārī (foto A. Zubaničs)

Ventā maksimālais ūdens līmenis bija februāra pirmajās dienās, jo janvāra beigās atkušņa ietekmē paaugstinājās ūdens līmenis. Ventā pie Kuldīgas atkārtota ledus sega izveidojās 10. februārī (7. att.), lai gan upes augštecē līdz mēneša beigām bija piesalas un nepilna ledus sega. Arī Ventas baseina upēs augstākais ūdens līmenis novērots februāra sākumā. Kurzemes upju straujākajos posmos neizveidojās ledus sega, bet bija piesalas un vižņu iešana.

7. attēls Nepilna ledus sega Ventas rumbā Kuldīgā 2018. gada 25. februārī (foto L.Miltoviča)