2019. gada janvāra Latvijas upju režīma apskats

Kopumā nokrišņu daudzums janvārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 104%, Aiviekstes baseinā 58%, Gaujas baseinā 102%, Salacas baseinā 93%, Lielupes baseinā 96% un Ventas baseinā 94% no normas (1. attēls). Latvijā kopumā nokrišņiem bagātākā bija mēneša otrā dekāde, kam seko mēneša pirmā dekāde. Vismazāk nokrišņu bija mēneša pēdējā dekādē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 46,5 mm, kas ir 8% zem normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā 79,8 mm, bet vismazāk nokrišņu Zīlānos 26,8 mm.

Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -4,0oC, kas ir 0,8oC zem mēneša normas, siltākā bija otrā dekāde, savukārt zemākās temperatūras reģistrētas trešajā dekādē. Janvāra otrās dekādes sākumā, galvenokārt Latvijas rietumdaļā un piekrastes rajonos, paaugstinājās gaisa temperatūra un iestājās atkusnis. Diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā otrajā dekādē bija -1,7oC, kas ir 1,5oC grādus virs normas. Kusa sniega sega un arī nokrišņu visvairāk bija otrajā dekādē, līdz ar to mēneša vidū bija novērojama arī upju noteces palielināšanās.

1. attēls. Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2019. gada janvārī

Janvārī turpinājās iepriekšējo mēnešu tendence, kad mēneša vidējā upju notece saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām. Šāda situācija Latvijas upju baseinos novērojama kopš 2018. gada marta.

Janvārī Daugavas ūdenīgums bija tikai 54%, Aiviekstes 37%, Gaujas 36%, Lielupes 48% un Ventas 59% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 174 m3/s, maksimālā pietece 189 m3/s novērota 20. janvārī, bet minimālā pietece 151 m3/s novērota 13. janvārī.

2. attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2019. gada janvārī

Janvārī, tāpat kā aizvadītā gada decembrī, lielākajā daļā Latvijas austrumu daļas upju bija stabila ūdens līmeņa gaita ar nelielām ūdens līmeņa svārstībām, bet Latvijas rietumu daļas upēs un arī dažās centrālās daļas upēs ūdens līmeņa svārstības bija izteiktākas (3. attēls). Daugavā ūdens līmeņa mēneša svārstību intervāls bija robežās no 0,38-0,50 m. Izteiktākas svārstības bija Ogrē, kā arī Lielajā un Mazajā Juglā 0,39-0,59 m, Aiviekstē un Dubnā 0,12-0,30 m, bet tikai 0,14-0,19 m Rēzeknē, Pededzē un Zilupē. Kā jau iepriekš tika minēts, tad Latvijas rietumdaļā upēs svārstības bija lielākas. Mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls Ventā bija 0,83-0,94 m, Imulā un Abavā 0,37-0,52 m, piekrastes upēs Durbē, Bārtā, Rīvā 1,17-1,85 m, Užavā un Irbē 0,93-0,99 m, bet Rojā ap 0,6 m. Lielupē 0,42-1,10 m, citās Lielupes baseina upēs Misā un Bērzē svārstību intervāls bija 0,51-0,68 m, bet Svētē un Mūsā 0,27-0,36 m, Tērvetē tikai 0,08 m. Savukārt Gaujā mēneša ūdens līmeņu svārstību intervāls bija 0,68-0,93 m, citās Gaujas baseina upēs Tirzā un Amatā 0,24-0,35 m, Vaidavā tikai 0,09 m, bet Salacā ap 0,60 m, Rūjā un Sedā 0,47-0,54 m.

Ūdens līmeņa svārstības upēs izraisīja gan atkušņa periodi, gan sala periodi. Austrumu daļas upēs ūdens līmeņa svārstības vairāk radīja ledus procesi. Rietumdaļas upēs un piekrastes upēs ūdens līmeņa paaugstināšanās bija vērojama gan mēneša sākumā, gan mēneša vidū, ko galvenokārt izraisīja pozitīvas gaisa temperatūras un nokrišņi.

3. attēls. Diennakts maksimālais ūdens līmenis 2019. gada janvārī

Būtiskāka ūdens līmeņa paaugstināšanās bija vērojama mēneša vidū, kad, sākot ar 16.-17. janvāri, upēs paaugstinājās ūdens līmenis, ko izraisīja gaisa temperatūras paaugstināšanās un sniega un ledus kušana, kā arī atmosfēras nokrišņi. Ūdens līmeņa maksimumi Latvijas rietumdaļā tika sasniegti 19.-20. janvārī. Izteiktāka ūdens līmeņa paaugstināšanās bija tieši piekrastes upēs (4.attēls). Laika posmā no 16.-19. janvārim Bārtā ūdens līmenis paaugstinājās par 1,57-1,76 m, Durbē, Rīvā, Užavā un Irbē par 0,6-1,10 m, Rojā par 0,50 m. Tajā pat laikā Imulā un Abavā ūdens līmenis paaugstinājās tikai par 0,30-0,45 m, bet Ventā par 0,5-0,8 m. Pārējā Latvijas teritorijā atkusnis nebija tik izteikts. Lielupē šajās dienās svārstību intervāls bija ap 0,10 m, pārējās Zemgales upēs 0,10-0,25 m, Vidzemes un Latgales upēs 0,20-0,40 m, Daugavā ap 0,05-0,10 m.

4. attēls. 2019. gada janvāra maksimālais ūdens līmenis Bārtā pie Dūkupjiem, Durbē pie Cīravas, Rīvā pie Pievīķiem un Irbē pie Vičakiem

Daugavā pie Piedrujas un Daugavpils visu mēnesi saglabājās ledus sega ar lāsmeņiem, vienīgi otrajā dekādē uz ledus bija novērojamas sniegūdens lāmas. Pie Krāslavas gandrīz visu mēnesi saglabājās paliku piesalas, bet sākot no 23. janvāra izveidojās nepilna ledus sega. Periodā no 9.-16. janvārim lejpus posteņa bija izveidojies ledus sablīvējums. Bet pie Vakuļāniem un Jersikas līdz 10. janvārim bija novērojama ledus sega ar lāsmeņiem, bet pēc tam izveidojās ledus sega (5. attēls). Pie Jersikas līdz pat mēneša vidum lejpus posteņa saglabājās ledus sablīvējums. Atkušņa periodā otrajā dekādē uz ledus bija novērojamas sniegūdens lāmas. Pie Jēkabpils visu janvāri saglabājās nepilna ledus sega, uz kuras mēneša vidū bija novērojamas sniegūdens lāmas. Sākot ar 28. janvāri lejpus posteņa izveidojās ledus sablīvējums. Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem un Pļaviņām ledus sega bija visu mēnesi. Pārējās Daugavas baseina upēs mēneša pirmajā dekādē lielākoties gar krastiem bija novērojamas piesasalas. Dubnā pie Višķiem un Lielajā Juglā pie Zaķiem piesalas saglabājās visu mēnesi. Dubnā pie Sīļiem, Ošā pie Kūleniekiem, Aiviekstē posmā Lubāna-Aiviekstes HES, Pededzē pie Litenes, Rēzeknē pie Griškāniem, kā arī Ogrē posmā Lielpēči-Ogre janvāra otrajā dekādē izveidojās nepilna ledus sega, vēlāk arī ledus sega ar lāsmeņiem. Atsevišķās dienās uz ledus bija novērojamas sniegūdens lāmas, atsevišķos posmos arī ledus sablīvējumi.

5. attēls. Ledus situācija 2019. gada janvārī Daugavā pie Daugavpils, Jersikas un Pļaviņām. Ledus situācija Aiviekstē

Gaujas augštecē pie Velēnas stabila ledus sega saglabājās visu mēnesi, bet pie Valmieras mēneša sākumā bija novērojama nepilna ledus sega, vēlāk ledus sega ar lāsmeņiem, bet mēneša vidū izveidojās arī stabila ledus sega. Gaujā pie Siguldas līdz 10. janvārim pie krastiem piesalas un vidēja līdz bieza vižņu iešana, pēc tam izveidojās nepilna ledus sega un saglabājās reta līdz vidēja vižņu iešana. Gaujas lejtecē pie Carnikavas mēneša sākumā bija piesalas un reta vižņu iešana, bet pirmās dekādes beigās izveidojās ledus sega. Tirzā pie Lejasciema, Palsā pie Vilkzemniekiem, Vaidavā pie Apes un Amatā pie Melturiem līdz janvāra otrās dekādes beigām pie krastiem bija novērojamas piesalas, bet trešās dekādes sākumā izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem.

6. attēls. Gauja pie Rāmkalniem 12.01.2019 (foto L. Klints)

Salacā pie Mazsalacas un Lagastes visu mēnesi gar upes krastiem saglabājās piesalas, vien atsevišķās dienās bija novērojama reta līdz vidēja vižņu iešana (7. attēls). Arī Sedā pie Oleriem mēneša sākumā izveidojās piesalas, bet sākot ar 7. janvāri izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem, kas saglabājās līdz pat mēneša beigām.

7. attēls. Ledus situācija Salacā pie Lagastes 2019. gada 11. janvārī

Lielupē visā tās posmā visu janvāri saglabājās ledus sega (8. attēls). Citās Zemgales upēs novērojama nepilna ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem, atsevišķos lēnākos posmos arī ledus sega.

8. attēls. Ledus situācija Lielupē pie Jelgavas 2019. gada 4. janvārī

Ventā ledus sega janvārī bija novērojama pie Vendzavas, bet pie Kuldīgas gar upes krastiem piesalas, atsevišķās dienās bija vērojama reta vižņu iešana (9. attēls). Abavā pie Rendas nepilna ledus sega bija visu mēnesi, bet Imulā pie Pilskalniem sākot no mēneša vidus izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem. Kurzemes piekrastes upes lielākoties no ledus brīvas, atsevišķos posmos gar krastiem novērojamas piesalas un atsevišķās dienās bija novērojama reta vižņu iešana. Bārtā pie Dūkupjiem mēneša beigās bija izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem.

9. attēls. Ledus situācija Ventā pie Kuldīgas 2019. gada 4. janvārī

Ledus biezums janvāra beigās Daugavā pie Piedrujas 22 cm, posmā Daugavpils-Jēkabpils 23-25 cm. Daugavā pie Sarkanā Kvadrāta ledus biezums 16 cm. Ošā pie Kūleniekiem 10 cm, Rēzeknē pie Griškāniem 17 cm, Indricā pie Brūnuļiem 20 cm, Aiviekstē pie Lubānas 24 cm, bet pie Aiviekstes HES 13 cm. Lielupes posmā Mežotne-Kalnciems ledus biezums janvāra beigās ir no 17-25 cm. Mūsā pie Bauskas 22 cm, bet Ventā pie Vendzavas tikai 8 cm. Gaujā pie Carnikavas janvāra beigās ledus biezums 18 cm.
Kopumā janvārī ledus biezums Latgales upēs, kā arī Gaujā, Lielupē un Ventā ir zem normas, vienīgi Aiviekstē pie Lubānas un Lielupē pie Jelgavas ap normu.