Jūnijs, 2017

Jūnijā nokrišņu daudzums visos Latvijas upju baseinos bija tuvu normai, Aiviekstes un Gaujas baseinos arī krietni virs normas (1. att.). opējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 71,3 mm, kas ir 3% zem mēneša normas (73,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Alūksnē – 128,9 mm, bet vismazāk nokrišņu - Pāvilostā (33,7 mm).

Kopumā nokrišņu daudzums maijā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 98%, Lielupes baseinā 95 % un Ventas baseinā 87% no normas, bet Latvijas ziemeļaustrumu baseinos - Aiviekstes un Gaujas, nokrišņi pārsniedza normu par attiecīgi 44% un 32 %.

1. attēls. Nokrišņu daudzums Latvijas upju baseinos 2017. gada jūnijā

Jūnijā Daugavas ūdenīgums bija 77%, Aiviekstes 53%, Lielupes 76% un Ventas 59% no normas, bet Gaujas ūdenīgums bija normas robežās kā ierasts jūnijā, (2. att.). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES maijā bija 348 m3/s, maksimālā pietece 439 m3/s novērota 1. jūnijā un minimālā pietece 210 m3/s 28. jūnijā.

Pēc tam, kad jūnija pirmās divas dekādes tieši Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija diezgan sausas, jo nokrišņu daudzums bija 30-40 % zem normas, Daugavā ūdens apjoms mēneša pirmajā pusē lēni samazinājās. Jūnija vidū un otrās dekādes sākumā intensīvo nokrišņu dēļ tieši baseina augštecē Baltkrievijas un Krievijas teritorijās, ūdens apjoms divreiz paaugstinājās nedaudz virs 400 m3/s uz 16. un 20. jūniju.

2. attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2017. gada jūnijā

Ūdens līmenis Daugavā augšteces posmos Latvijas teritorijā vēl jūnija pirmajās dienās par dažiem centimetriem paaugstinājās augšteces posmos līdz Daugavpilij, vēlāk, ūdenim nonākot līdz Jēkabpilij paaugstinājās ar tur. Turpmākās dienas no 3 līdz 12. jūnijam Daugavā visos posmos bija lēna ūdens līmeņa pazemināšanās. Taču laikā līdz 18.-20. jūnijam ūdens līmenis, intensīvo nokrišņu dēļ, paaugstinājās par 0,5-1,0 metriem, ar pazeminājumu uz 17. jūniju. Šie līmeņi jūnija mēnesī bija augstākie visās novērojumu stacijās. Laikā līdz 26.,27. jūnijam ūdens līmenis Daugavā pazeminājās, bet jūnija izskaņā ūdens līmenis atkal paaugstinājās par 30 – 80 cm.

Daugavas baseina lielajās pietekās maksimālais ūdens līmenis bija jūnija otrajā dekādē – mēneša vidū. Būtiskākās ūdens līmeņa izmaiņas bija Aiviekstē un Litenē. Lietenē ūdens līmenis mēneša vidū paaugstinājās par 60 cm uz 15. jūniju, kā arī pašās mēneša beigās par 55 cm. Aiviekstē ūdens līmenis mēneša vidū paaugstinājās par 30-45 cm, bet citās pietekās Ogrē un Lielajā Juglā par 10-25 cm. Pirmajā un trešajā jūnija dekādē ūdens līmenis pietekās saglabājās vienmērīgā līmenī ar tendenci pazemināties.

Gaujā pie Velēnas un Carnikavas salīdzinoši konstantas ūdens līmeņa svārstības tika novērotas visu jūniju. Pie Velēnas ūdens līmeni ietekmē HES darbība, līdz ar to ūdens līmenis visu jūniju svārstījās robežās no 90-115 cm virs stacijas nulles atzīmes. Savukārt pie Carnikavas ūdens līmeni ietekmē vēja ietekmēti uzplūdi un atplūdi. Jūnija vidū, kā arī beigās ūdens līmenis paaugstinājās līdz 206 cm virs stacijas nulles atzīmes, bet zemākais līmenis tika novērots trešās dekādes sākumā – zem 170 cm. Gaujā pie Valmieras un Siguldas būtiskas ūdens līmeņa svārstības netika novērotas. Mēneša sākumā un beigās bija zemi ūdens līmeņi – viszemākais gan pie Valmieras, gan Siguldas tika novērots mēneša beigās, attiecīgi 17 cm un 4 cm zem stacijas nulles atzīmes. Ūdens līmenis abās novērojumu stacijās paaugstinājās jūnija otrās dekādes sākumā, laikā no 12. līdz 17. jūnijam. Gan pie Valmieras, gan Siguldas ūdens līmenis paaugstinājās par 35 cm, sasniedzot 28 un 39 cm virs staciju nulles atzīmēm.

Lielupē pie Mežotnes ūdens līmenis pakāpeniski paaugstinājās līdz jūnija otrās dekādes vidum, 18. jūlijā sasniedzot maksimālo ūdens līmeni 111cm virs stacijas nulles atzīmes. Posmā no Slokas līdz Staļģenei visu jūniju bija vērojama vēja darbības ietekmētas ūdens līmeņa izmaiņas. Pirmajā jūnija dekādē pierimstot rietumu vējam ūdens līmenis pakāpeniski pazeminājās visā posmā par 50-60 cm, 7. jūnijā sasniedzot mēneša zemākos ūdens līmeņus: Staļģene 37 cm; Jelgava 8 virs NS nulles atzīmes, bet  Kalnciems un Sloka 5 cm zem NS nulles atzīmes. Ūdens līmenis strauji paaugstinājās no 13. līdz 14. jūnijam, kad šajos posmos cēlās par 40-50 cm. Ar atsevišķām svārstībām, augsts ūdens līmenis turpināja saglavāties līdz pat jūnija beigām, kad uz 27. jūniju šajos posmos tika novēroti maksimālie ūdens līmeņi: pie Kalnciema un Slokas 60 cm, Jelgavas 75 un Staļģenes 111 cm NS nulles atzīmes.

Ventā augstākais ūdens līmenis bija no 13. jūnijā visās novērojumu stacijās. Tas pakāpeniski paaugstinājās līdz šim datumam sasniedzot pie Vārdava 141 cm, pie Kuldīgas 60 cm un pie Vendzavas 24 cm virs NS nulles atzīmes. Savukārt zemākais līmenis tika novērots mēneša sākumā – 6. jūnijā, kad ūdens līmenis pie Vārdavas pazeminājās līdz 102 cm, pie Kuldīgas 38 cm virs NS nulles atzīmes un pie Vendzavas 7 cm zem NS nulles atzīmes. ūdens līmenis.

3. attēls. Diennakts maksimālie ūdens līmeņi 2017. gada jūnijā

Maijā ūdens temperatūra Vidzemes upēs bija 8-23°C, Latgales upēs 10-21°C, Zemgales upēs 10-23°C, savukārt Kurzemes upēs 9-23°C robežās. Vissiltākais ūdens upēs bija mēneša otrajā dekādē, Lielupē pie Mežotnes ūdens iesila līdz 22,5 °C, Gaujā pie Siguldas 19,9 °C, Daugavā pie Vaikuļāniem 20,9 °C un Ventā pie Kuldīgas 23,1 °C.

4. attēls. Gauja Kazu krāces Valmierā 2017. gada 8. jūnijā (foto S.Puncule)