2018. gada novembra Latvijas upju režīma apskats

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 19,2 mm, kas ir 69% zem mēneša normas (61,9 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā – 36,0 mm, bet vismazāk nokrišņu – Kolkā (8,4 mm).

Kopumā nokrišņu daudzums novembrī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 45%, Aiviekstes baseinā 32%, Gaujas baseinā 38%, Salacas baseinā 35%, Lielupes baseinā 34% un Ventas baseinā 19% no normas (1. attēls).

2. attēls. Nokrišņi Latvijas upju baseinos 2018. gada novembrī

Šogad kopš marta Latvijas upju baseinos mēneša vidējā notece ir zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām, arī novembrī mazūdens periods upēs turpinājās.

Attiecīgi novembrī Daugavas ūdenīgums bija 35%, Aiviekstes 22%, Gaujas 44%, Lielupes 23% un Ventas 23% no normas (2. attēls). Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES novembrī bija 180 m3/s, maksimālā pietece 197 m3/s novērota 16. un 17. novembrī, bet minimālā pietece 125 m3/s novērota 30. novembrī.

2. attēls. Vidējie un maksimālie ūdens caurplūdumi 2018. gada novembrī

Lielākajā daļā Latvijas upju novembrī bija stabila ūdens līmeņa gaita (3. attēls). Vairākās upēs mēneša vidū nokrišņu ietekmē iezīmējās neliela ūdens līmeņa paaugstināšanās, savukārt mēneša pēdējās dienās krasas ūdens līmeņa svārstības izraisīja ledus veidošanās.

3. attēls. Diennakts maksimālais ūdens līmenis 2018. gada novembrī

Daugavā ūdens līmenis novembra lielāko daļu svārstījās dažu centimetru robežās, bet mēneša beigās, kad sāka veidoties ledus sega, ūdens līmeņa svārstības bija lielākas. Kopumā ūdens līmeņa svārstību intervāls Daugavā novembrī bija 18-68 cm.

Daugavas baseina upēs ūdens līmenis novembra sākumā svārstījās dažu centimetru robežās (4. attēls). Mēneša vidū bija nokrišņi un tāpēc ūdens līmenis upēs paaugstinājās, savukārt visstraujākais ūdens līmeņa kāpums bija mēneša pēdējās dienās, ko izraisīja intensīvā ledus veidošanās. Kopumā novembrī lielākajā daļā Daugavas baseina upju ūdens līmeņu svārstību amplitūda bija 16-39 cm, dažās, kā piemēram Lielajā Juglā, tā bija lielāka – 62 cm.

4. attēls. Ogre Ogres pilsētā 2018. gada 24. novembrī (foto L. Klints)

Gaujā ūdens līmeņa svārstību amplitūda novembrī bija 30-50 cm. Maksimālais ūdens līmenis upē no augšteces līdz Valmierai novērots mēneša izskaņā (5. attēls), bet pie Siguldas mēneša vidū bija augstākais ūdens līmenis. Gaujas augštecē un vidustecē arī novembrī, tāpat kā oktobrī, ūdens līmenis bija šim mēnesim neraksturīgi zems. Ūdens līmeņa svārstības un līdz ar to arī augstākie ūdens līmeņi bija mēneša izskaņā, jo tad sāka veidoties ledus.

5. attēls. Gauja pie Valmieras 2018. gada 30. novembrī

Salacas baseina upēs novembrī ūdens līmenis svārstījās 21-29 cm robežās, augstākie ūdens līmeņi novēroti mēneša vidū.

Mūsā, Lielupes augštecē un Lielupes pietekās ūdens līmenis novembrī svārstījās vien 4-32 cm robežās. Lielāka ūdens līmeņa svārstību amplitūda novērota Lielupes posmā Staļģene – grīva, kur ūdens līmenis novembrī svārstījās 65-96 cm robežās (6.attēls).

6. attēls. Lielupe pie Jelgavas 2018. gada 30. novembrī

Ventā no Vārdavas līdz Kuldīgai, Ciecerē, Abavā un Imulā ūdens līmenis novembrī svārstījies 11-32 cm robežās (7. attēls), savukārt Ventas lejtecē ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 62 cm robežās.

7. attēls. Abava pie Rendas 2018. gada 30. novembrī

Vairākos Kurzemes upju baseinos augstākais ūdens līmenis novērots novembra sākumā, pēc tam mēneša gaitā pakāpeniski pazeminājās vai svārstījās. Užavā, Rīvā un Bārtā ūdens līmenis svārstījās 60-80 cm robežās, bet vislielākās ūdens līmeņa svārstības novērotas Irbē, kur ūdens līmenis svārstījies 124 cm robežās.

Novembra sākumā diennakts vidējā ūdens temperatūra upēs bija aptuveni 5oC, dažās upēs nedaudz siltāka vai vēsāka (8. attēls). Novembra pirmā puse bija diezgan silta, tāpēc ūdens temperatūra saglabājās minētajās vērtībās. Novembra trešajā dekādē pazeminājās gaisa temperatūra, diennakts vidējā gaisa temperatūra arvien biežāk bija zem 0°C atzīmes, tāpēc straujāk sāka atdzist ūdenstilpju ūdeņi.

8. attēls. Diennakts vidējā ūdens un gaisa temperatūra 2018. gada novembrī

Mēneša beigās Latvijas upju ūdens temperatūras bija tuvas 0°C atzīmei, upēs sāka veidoties sākotnējās ledus formas un ledus sega. Mēneša pēdējā dienā Latvijas austrumu un centrālās daļas upēs daudzviet jau bija izveidojusies ļoti plāna ledus sega, daudzviet tā bija nepilna ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem. Novembra pēdējās dienās ledus vēl tikai veidojās, tādēļ ledus biezumu nevarēja izmērīt, jo tas bija vēl ļoti plāns. Ilggadīgi vidējais ledus biezums Latvijas upēs 30. novembrī vidēji ir 5-18 cm, šogad ledus bija plānāks, vai ledus sega vēl nebija izveidojusies.

Novembra izskaņā iestājās ziemai raksturīgi laikapstākļi un mēneša trešās dekādes vidējā gaisa temperatūra bija zem dekādes normas. Latvijas upēs sāka veidoties sākotnējās ledus formas un ledus sega, tāpēc upēs bija krasākas ūdens līmeņa svārstības.

Daugavā ledus veidošanās laikā daudzviet izveidojās ledus sablīvējumi. Mēneša pēdējā dienā Daugavas lēnākajos posmos jau bija izveidojusies plāna ledus sega ar lāsmeņiem vai nepilna ledus sega (9. attēls).

9. attēls. Daugava pie Daugavpils 2018. gada 29. novembrī (foto V. Kudrjavskis)

Salacas baseina upēs novembra izskaņā gar krastiem bija izveidojušās piesalas un veidojās vižņi.

Gaujas augštecē un lēnākajos upes posmos mēneša pēdējā dienā izveidojās nepilna ledus sega un ledus sega ar lāsmeņiem, bet straujākos posmos gar krastiem veidojās piesalas un bija novērojami vižņi. Lēnākos Gaujas baseina upju posmos izveidojās nepilna ledus sega, bet straujākās upēs gar krastiem veidojās piesalas un upēs gāja ledus.

Mēmelē un Lielupes posmā no augšteces līdz Staļģenei izveidojās ledus sega un ledus sega ar lāsmeņiem, savukārt lejteces posmā ledus sega neizveidojās.

Arī Kurzemes upēs novembra beigās sāka veidoties ledus, lielākoties vizmas un piesalas, bet lēnākos un seklākos upju posmos izveidojās ledus sega ar lāsmeņiem un nepilna ledus sega (10. attēls).

10. attēls. Irbe Vičaki 2018. gada 30. novembrī