Diennaktī maksimāli pieļaujamās piesārņojuma slodzes, lai samazinātu barības vielu slodzi uz Rīgas līci (DAML)

Pamatinformācija par projektu

Viena no nozīmīgākajām vides problēmām Rīgas līcī ir pieaugošā eitrofikācija, ko izraisa galvenokārt biogēno elementu (slāpekļa un fosfora) ieplūde no Latvijas un Igaunijas upēm.

Slāpekļa savienojumu koncentrāciju monitorings Latvijā tiek veikts piecās lielākajās upēs, kas ieplūst Rīgas līcī: Daugavā, Lielupē, Gaujā, Salacā un Irbē. Igaunijā lielākais sateces baseins no upēm, kas ieplūst Rīgas līcī, ir Pērnavas upei, taču arī citas, mazākas upes ietekmē Rīgas līča slāpekļa slodzi.

Kopējā slāpekļa slodzes, kas gada laikā nonāk Rīgas līcī no Latvijas teritorijas svārstās no 36 000 līdz 88 000 tonnām, no Igaunijas teritorijas – no 13 000 līdz 20 000 tonnām.

HELCOM (Baltijas jūras vides aizsardzības komisija jeb Helsinku komisija, kas uzrauga Konvenciju par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību jeb Helsinku konvenciju; vairāk informācijas  http://www.helcom.fi) Baltijas jūras rīcības plānā ir iekļauta biogēnu samazināšanas shēma, kurā definētas maksimāli pieļaujamās biogēnu slodzes un biogēnu slodžu samazināšanas mērķu sadalījums dalībvalstu starpā. Ūdens kvalitātes standarti tiek noteikti nacionālā līmenī, un katra dalībvalsts ir atbildīga par upju nesto biogēno elementu slodžu samazināšanu, izmantojot efektīvākos pasākumus.

Projekta mērķi

Projektam ir divi galvenie mērķi:

·         izstrādāt, pārbaudīt un popularizēt jaunu metodiku piesārņojošo vielu maksimālo pieļaujamo diennakts slodžu (DAML – Daily Allowable Maximum Loads) novērtēšanai, lai samazinātu biogēnu slodzi Rīgas līcī.

         iesaistīt mērķgrupas izvēlētajās pilotteritorijās (Pērnavas upe un tās pietekas Igaunijā, Salaca un tās pietekas Latvijā), lai panāktu vienošanos par jauniem/efektīvākiem pasākumiem piesārņojuma samazināšanas mērķu sasniegšanai šajās teritorijās.

DAML izstrādes un testēšanas rezultāti tiks izmantoti, lai izveidotu jaunus un inovatīvus sadarbības pasākumus tiem zemes lietotājiem, kuru darbība izraisa paaugstinātu biogēnu noteci. Sadarbības ietvaros būs iespējams iesaistīt visas mērķgrupas, lai veicinātu pasākumu īstenošanu un biogēnu noteces samazināšanu. Vides pārvaldības iestādēm tas sniegs iespēju finansiāli atbalstīt tieši tos vides aizsardzības pasākumus, pateicoties kuriem, tiks sasniegts augstākais biogēno elementu noteces samazinājums.

Pārrobežu izaicinājumi

2018. gada HELCOM ministru sanāksmē tika atzīts, ka valstīm būtu jānāk klajā ar efektīvākiem (mērķtiecīgiem) pasākumiem, lai samazinātu biogēnu daudzumu, īpaši attiecībā uz difūzajiem piesārņojuma avotiem. Jāņem vērā valstu maksimāli pieļaujamās biogēnu slodzes, kā arī intensīvāk jāiesaista upju baseinu pārvaldības iestādes ar biogēnu slodžu samazināšanu saistīto vides mērķu sasniegšanā. Gan Igaunijas, gan Latvijas vides pārvaldības iestādēm ir pienākums regulāri ziņot HELCOM par progresu biogēnu noteces samazināšanā un demonstrēt paredzēto pasākumu ietekmi uz to. Lai veicinātu progresu biogēnu slodžu samazināšanas mērķu sasniegšanā, valstīm ir nepieciešams aprēķināt maksimāli pieļaujamo biogēnu slodzi uz jūru no atsevišķiem upju baseiniem (t.sk. arī uz Rīgas līci).

Metodoloģijas izstrāde maksimālo pieļaujamo diennakts slodžu aprēķināšanai un tās izmēģināšana Igaunijā un Latvijā ir izaicinājums, kura īstenošanai nepieciešams piesaistīt ekspertus no Igaunijas un Latvijas valsts iestādēm un zinātniski pētnieciskajām organizācijām. Abām valstīm ir jāapvieno spēki, lai veicinātu rūpīgi plānotu un efektīvi īstenotu sadarbību lauksaimnieku, rūpnīcu īpašnieku, biznesa asociāciju, vides aizsardzības NVO, pašvaldību, nacionālo aģentūru un citu mērķgrupu sadarbību.

Galvenās projekta aktivitātes

Projekts sastāv no savstarpēji saistītām un secīgām darbu grupām:

Ø  Darbu grupa T1: DAML izstrāde un izmēģināšana.

·         izstrādāt jaunu metodiku, kas sniegtu iespēju izvērtēt nepieciešamo un potenciālo slāpekļa un fosfora upju slodžu samazinājumu, lai veicinātu upju, ezeru un jūras piekrastes ekoloģiskās kvalitātes kritēriju sasniegšanu.

·         pārbaudīt izstrādāto metodiku izvēlētajās Latvijas un Igaunijas pilotteritorijās, kas ietekmē biogēnu slodzes Rīgas līcī.

·         veikt upju baseinu analīzi, lai tajos noteiktu nozīmīgākos biogēnu piesārņojuma avotus, kas palīdzētu atbilstošu biogēnu slodžu samazināšanas pasākumu izstrādē.

Ø  Darbu grupa T2: Mērķgrupu iesaistīšana piesārņojuma samazināšanas mērķu noteikšanā.

·         iesaistīt mērķgrupas izvēlētajās pilotteritorijās un iepazīstināt ar izstrādāto metodiku un analīzes rezultātiem

·         veicināt vienošanos starp mērķgrupām pilotteritorijās par jaunu / efektīvāku pasākumu ieviešanu, lai sasniegtu Igaunijas un Latvijas piesārņojuma samazināšanas mērķus un maksimāli pieļaujamās biogēnu slodzes Rīgas līcī no Igaunijas un Latvijas teritorijām.

Projekta budžets

Projekta kopējais budžets ir 304 804 EUR, no kuriem Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ieguldījums ir 259 083,40 EUR un projekta partneru ieguldījums ir 45 720,60 EUR.

Projekta ilgums

01.05.2020. - 30.04.2022.

Projekta partneri

Igaunijas Vides ministrija, www.envir.ee (Igaunija)

Tallinas Tehniskā universitāte, www.taltech.ee (Igaunija)

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, www.lvgmc.lv (Latvija)

Burtnieku novada pašvaldība, www.burtniekunovads.lv (Latvija)

 

Pamatinformācija par projektu

Viena no nozīmīgākajām vides problēmām Rīgas līcī ir pieaugošā eitrofikācija, ko izraisa galvenokārt biogēno elementu (slāpekļa un fosfora) ieplūde no Latvijas un Igaunijas upēm.

Slāpekļa savienojumu koncentrāciju monitorings Latvijā tiek veikts piecās lielākajās upēs, kas ieplūst Rīgas līcī: Daugavā, Lielupē, Gaujā, Salacā un Irbē. Igaunijā lielākais sateces baseins no upēm, kas ieplūst Rīgas līcī, ir Pērnavas upei, taču arī citas, mazākas upes ietekmē Rīgas līča slāpekļa slodzi.

Kopējā slāpekļa slodzes, kas gada laikā nonāk Rīgas līcī no Latvijas teritorijas svārstās no 36 000 līdz 88 000 tonnām, no Igaunijas teritorijas – no 13 000 līdz 20 000 tonnām.

HELCOM (Baltijas jūras vides aizsardzības komisija jeb Helsinku komisija, kas uzrauga Konvenciju par Baltijas reģiona jūras vides aizsardzību jeb Helsinku konvenciju; vairāk informācijas  http://www.helcom.fi) Baltijas jūras rīcības plānā ir iekļauta biogēnu samazināšanas shēma, kurā definētas maksimāli pieļaujamās biogēnu slodzes un biogēnu slodžu samazināšanas mērķu sadalījums dalībvalstu starpā. Ūdens kvalitātes standarti tiek noteikti nacionālā līmenī, un katra dalībvalsts ir atbildīga par upju nesto biogēno elementu slodžu samazināšanu, izmantojot efektīvākos pasākumus.

Projekta mērķi

Projektam ir divi galvenie mērķi:

·         izstrādāt, pārbaudīt un popularizēt jaunu metodiku piesārņojošo vielu maksimālo pieļaujamo diennakts slodžu (DAML – Daily Allowable Maximum Loads) novērtēšanai, lai samazinātu biogēnu slodzi Rīgas līcī.

·         iesaistīt mērķgrupas izvēlētajās pilotteritorijās (Pērnavas upe un tās pietekas Igaunijā, Salaca un tās pietekas Latvijā), lai panāktu vienošanos par jauniem/efektīvākiem pasākumiem piesārņojuma samazināšanas mērķu sasniegšanai šajās teritorijās.

DAML izstrādes un testēšanas rezultāti tiks izmantoti, lai izveidotu jaunus un inovatīvus sadarbības pasākumus tiem zemes lietotājiem, kuru darbība izraisa paaugstinātu biogēnu noteci. Sadarbības ietvaros būs iespējams iesaistīt visas mērķgrupas, lai veicinātu pasākumu īstenošanu un biogēnu noteces samazināšanu. Vides pārvaldības iestādēm tas sniegs iespēju finansiāli atbalstīt tieši tos vides aizsardzības pasākumus, pateicoties kuriem, tiks sasniegts augstākais biogēno elementu noteces samazinājums.

Pārrobežu izaicinājumi

2018. gada HELCOM ministru sanāksmē tika atzīts, ka valstīm būtu jānāk klajā ar efektīvākiem (mērķtiecīgiem) pasākumiem, lai samazinātu biogēnu daudzumu, īpaši attiecībā uz difūzajiem piesārņojuma avotiem. Jāņem vērā valstu maksimāli pieļaujamās biogēnu slodzes, kā arī intensīvāk jāiesaista upju baseinu pārvaldības iestādes ar biogēnu slodžu samazināšanu saistīto vides mērķu sasniegšanā. Gan Igaunijas, gan Latvijas vides pārvaldības iestādēm ir pienākums regulāri ziņot HELCOM par progresu biogēnu noteces samazināšanā un demonstrēt paredzēto pasākumu ietekmi uz to. Lai veicinātu progresu biogēnu slodžu samazināšanas mērķu sasniegšanā, valstīm ir nepieciešams aprēķināt maksimāli pieļaujamo biogēnu slodzi uz jūru no atsevišķiem upju baseiniem (t.sk. arī uz Rīgas līci).

Metodoloģijas izstrāde maksimālo pieļaujamo diennakts slodžu aprēķināšanai un tās izmēģināšana Igaunijā un Latvijā ir izaicinājums, kura īstenošanai nepieciešams piesaistīt ekspertus no Igaunijas un Latvijas valsts iestādēm un zinātniski pētnieciskajām organizācijām. Abām valstīm ir jāapvieno spēki, lai veicinātu rūpīgi plānotu un efektīvi īstenotu sadarbību lauksaimnieku, rūpnīcu īpašnieku, biznesa asociāciju, vides aizsardzības NVO, pašvaldību, nacionālo aģentūru un citu mērķgrupu sadarbību.

Galvenās projekta aktivitātes

Projekts sastāv no savstarpēji saistītām un secīgām darbu grupām:

Ø  Darbu grupa T1: DAML izstrāde un izmēģināšana.

·         izstrādāt jaunu metodiku, kas sniegtu iespēju izvērtēt nepieciešamo un potenciālo slāpekļa un fosfora upju slodžu samazinājumu, lai veicinātu upju, ezeru un jūras piekrastes ekoloģiskās kvalitātes kritēriju sasniegšanu.

·         pārbaudīt izstrādāto metodiku izvēlētajās Latvijas un Igaunijas pilotteritorijās, kas ietekmē biogēnu slodzes Rīgas līcī.

·         veikt upju baseinu analīzi, lai tajos noteiktu nozīmīgākos biogēnu piesārņojuma avotus, kas palīdzētu atbilstošu biogēnu slodžu samazināšanas pasākumu izstrādē.

Ø  Darbu grupa T2: Mērķgrupu iesaistīšana piesārņojuma samazināšanas mērķu noteikšanā.

·         iesaistīt mērķgrupas izvēlētajās pilotteritorijās un iepazīstināt ar izstrādāto metodiku un analīzes rezultātiem

·         veicināt vienošanos starp mērķgrupām pilotteritorijās par jaunu / efektīvāku pasākumu ieviešanu, lai sasniegtu Igaunijas un Latvijas piesārņojuma samazināšanas mērķus un maksimāli pieļaujamās biogēnu slodzes Rīgas līcī no Igaunijas un Latvijas teritorijām.

Projekta budžets

Projekta kopējais budžets ir 304 804 EUR, no kuriem Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ieguldījums ir 259 083,40 EUR un projekta partneru ieguldījums ir 45 720,60 EUR.

Projekta ilgums

01.05.2020. - 30.04.2022.

Projekta partneri

Igaunijas Vides ministrija, www.envir.ee (Igaunija)

Tallinas Tehniskā universitāte, www.taltech.ee (Igaunija)

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, www.lvgmc.lv (Latvija)

Burtnieku novada pašvaldība, www.burtniekunovads.lv (Latvija)