Pirms pusgadsimta Latvijā plosījās 2. spēcīgākā vētra un Rīgā tika novēroti augstākie vējuzplūdi hidrometeoroloģisko novērojumu vēsturē

"Dažādās zemēs šo parādību dēvē dažādi. Bet, lai tai dotu kādu vārdu dodami, visur tā nes postu, visur cilvēks cenšas tai pretī stāties ar vīrišķību, ar visiem viņa rīcībā esošiem līdzekļiem. Tā ir viesuļvētra," tā 1969. gada 3. novembra laikrakstā "Rīgas Balss" iesākās raksts "12 balles virs Rīgas"  par vienu no spēcīgākajām vētrām Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Pagājušā gadsimta 60-tie gadi Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē vēl ilgi paliks atmiņā ar divām spēcīgām vētrām – 1967. gada 18. oktobra un 1969. gada 1.-2. novembra vētrām. Tās abas nesa milzīgus zaudējumus Latvijas tautsaimniecībai, postot mežus, ēkas, elektropārvades un sakaru līnijas, noskalojot jūras krastus, kā arī piekrastes rajonos izraisot nozīmīgus vējusplūdus. Stiprāko vētru sarakstā tās abas ieņem atbilstoši 1. un 2. vietu. Tām līdzinājās 2005. gada 8.-9. janvāra vētra, vien nedaudz atpaliekot maksimāli novērotajā vēja spēkā un plūdu intensitātē.

1967. gada 18. oktobra vētras laikā Liepājā novērotās vēja brāzmas 48 m/s vēl aizvien ir spēcīgākās Latvijā fiksētās vēja brāzmas. 1969. gada 2. novembrī Daugavpilī vējš brāzmās sasniedza 44 m/s – šīs novērotās vēja brāzmas ir otrās spēcīgākās Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē un visspēcīgākās vēja brāzmas, kas novērotas iekšzemes rajonos.

Ciklons, kurš 1969. gada 1.-2. novembrī Latvijā nesa milzīgos postījums (1. att.), 1. novembrī sāka veidoties nedaudz uz ziemeļiem no Britu salām zonā starp divām ļoti kontrastainām gaisa masām – virs Rietumeiropas bija ieplūdis ļoti silts gaiss, bet no Grenlandes ar ziemeļu puses vējiem uz Eiropu plūda ļoti auksta arktiskā gaisa masa. Tas radīja labvēlīgus apstākļus straujai cikloģenēzei. Pateicoties valdošajai gaisa masu plūsmai, jaunais aktīvais ciklons šķērsoja Skandināvijas pussalu un pāri Baltijas jūrai virzījās uz Igauniju (2. att.), kur Roņu salā vēja brāzmas sasniedza 48 m/s, kas ir arī Igaunijas maksimālo vēja brāzmu rekords.  Sākumā Latvijā pūta spēcīgs dienvidrietumu, rietumu vējš, bet 2. novembrī no rīta un priekšpusdienā tas iegriezās no ziemeļrietumiem.

1. att. Ciklons, kurš 1969. gada 1.-2. novembrī Latvijā nesa milzīgos postījums (1969. gada 2. novembris plkst. 3.00 UTC (šeit un turpmāk Latvijas laiks = UTC + 2st.)) - Latvijas PSR Hidrometeoroloģijas pārvaldes sinoptiķu sagatavotās sinoptiskās kartes fragments

2. att. Ciklona pārvietošanās trajektorija 1969. gada 1.-2. novembrī (shēmā ir norādīta cikona centra atrašanās vieta ik pēc 3 stundām, kā arī minimālais atmosfēras spiediens (hPa jeb mb) ciklona centrā (plkst. 15.00 1.novembrī minimālais spiediens norādīts nepareizi, pareizā vērtība - 971 hPa jeb mb)), A. Pastors "Vējuzplūdi ar varbūtību 0.3% Rīgas līcī 1969. gada 2. novembrī" - LVĢMC arhīva materiāli

Spēcīgas vēja brāzmas skāra gandrīz visu Latvijas teritoriju (3. att.). Septiņās novērojumu stacijās (Ainaži, Daugavpils, Jelgava, Kolka, Priekuļi, Skrīveri un Stende) tika uzstādīti patreizējie maksimālo vēja brāzmu rekordi, bet 2 (Saldus, Skulte) tie tika atkārtoti. Rīgā vēja ātrums brāzmās bija 26 m/s Spilves lidostā, 34 m/s Daugavgrīvā, Rumbulas lidlaukā 38 m/s, bet Rīgas lidostā 40 m/s. Rīga-Universitāte novērojumu stacijā mērinstrumenta tehnisko parametru dēļ varēja noteikti tikai to, ka vēja brāzmas ir lielākas par 20 m/s, bet ne precīzu to ātrumu.

3. att. Maksimālās vēja brāzmas 1969. gada 2. novembrī, m/s

Nākamajās dienās pēc vētras vējš atkārtoti pastiprinājās, visvairāk 4. novembra dienā, kad vietām vēja brāzmas pārsniedza 30 m/s (4. att.).

4. att. Maksimālās vēja brāzmas 1969. gada 3. un 4. novembrī, m/s

Ciklona trajektorija un vēja virziens bija ļoti labvēlīgs tam, lai radītu augstus vējuzplūdus Latvijas piekrastē. Atšķirībā no 1967. gada oktobra spēcīgās vētras, kad ļoti augsts ūdens līmenis tika novērots Baltijas jūras piekrastē (Liepājā un Ventspilī), šoreiz vislielākie plūdi tika novēroti Rīgas līča piekrastē, sevišķi tā dienvidu daļā. Sākumā valdošie rietumu puses vēji veicināja lielu ūdens masu ieplūšanu Rīgas līcī caur Irbes šaurumu, bet pēc tam vējš iegriezās no ziemeļrietumiem un dzina Rīgas līča ūdeni upju grīvās, kas ieplūst tā dienvidu daļā – Lielupē, Daugavā un Gaujā.

5. att. 1969. gadā Pierīgas teritorijā darbojošos hidroloģisko novērojumu staciju dati (cm BS): 1 - Daugavgrīva, 2 - Andrejosta, 3 - Maruška, 4 - Ķekava, 5 - Ķīšezers, A. Pastors "Vējuzplūdi ar varbūtību 0.3% Rīgas līcī 1969. gada 2. novembrī" - LVĢMC arhīva materiāli

Rīgā 1969. gada 2. novembra priekšpusdienā ūdens līmenis Daugavgrīvā un Ķīšezerā paaugstinājās līdz 2,24 m BS, bet Andrejostā līdz 2,29 m BS (5. att.). Tik augsts ūdens līmenis galvaspilsētā nebija novērots kopš 1875. gada, kad aizsākas vēsturisko novērojumu datu rinda Daugavgrīvas novērojumu stacijā. Arī vēlākajos gados vētru laikā tas nebija tik augsts – 2005. un 2007. gadu janvāra mēnešos stipru un ilgstošu vētru laikā tas bija par 13-15 cm zemāks nekā 1969. gada novembra sākumā.

Zemāk ir 1969. gada 1.-2. novembra vētras postījumu fotogrāfijas no LVĢMC arhīva, kā arī Latvijas PSR Hidrometeoroloģijas pārvaldes sinoptiķu sagatavotās sinoptiskās kartes par laika posmu no 1969. gada 1. novembra plkst 9.00 UTC līdz 2.novembra plkst. 21.00 UTC.