Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšana un uzskaite

Saskaņā ar ANO Eiropas Ekonomiskās komisijas 1979. gada konvencijas “Par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos” (Ženēvas konvencija), 1999. gada protokola “Par paskābināšanos, eitrofikāciju un piezemes ozona līmeņa samazināšanu” (Gēteborgas protokols) un Gēteborgas protokola 2012. gada grozījumu nosacījumiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīvas 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu, un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (NEC direktīva), dalībvalstīm katru gadu ir jāiesniedz informācija par gaisu piesārņojošo vielu emisijām, kā arī ir noteiktas nākotnes emisiju samazināšanas saistības. Papildus Latvija ir ratificējusi arī Ženēvas konvencijas protokolu “Par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem” un protokolu “Par smagajiem metāliem”, kas paredz attiecīgo vielu emisiju samazināšanu no noteiktā atsauces gada (1990. gads).

Dati tiek sagatavoti, balstoties uz Ženēvas konvencijas vadlīnijām par piesārņojuma emisijām gaisā no atsevišķām tautsaimniecības nozarēm – enerģētikas, transporta, rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas, lauksaimniecības, atkritumu apsaimniekošanas un citām -, ieskaitot arī difūzā piesārņojuma avotus. Latvijā kārtību šādu datu ieguvei un ziņošanai nosaka Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra  noteikumi Nr. 614 “Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi”.

Lai samazinātu piecu piesārņotāju (sēra dioksīda, slāpekļa oksīdu, nemetāna gaistošo organisko savienojumu, amonjaka un smalko putekļu daļiņu (PM2.5)) emisijas, kas rada vides paskābināšanos, eitrofikāciju un piezemes līmeņa ozona piesārņojumu, Gēteborgas protokola 2012. gada grozījumos un NEC direktīvā tika noteiktas jaunas emisiju samazināšanas saistības Latvijai 2020. gada līdz 2029. gadam un no 2030.gada.

No 2020. gada spēkā esošās emisiju samazināšanas saistības Latvijai

 

Emisiju samazinājums salīdzinājumā ar 2005. gadu (%)

Jebkurā no gadiem laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam

Jebkurā no gadiem laikposmā no 2030. gada

SO2

8

46

NOx

32

34

NMGOS

27

38

NH3

1

1

PM2.5

16

43

 

SO2 – sēra dioksīds; NOx – slāpekļa oksīdi; NMGOS – nemetāna gaistošie organiskie savienojumi; NH3 – amonjaks, PM2.5 – smalkās putekļu daļiņas

Iesniegtā ikgadējā ziņojuma kopsavilkums

2018. gadā iesniegtās inventarizācijas kopsavilkums

2019. gadā iesniegtās inventarizācijas kopsavilkums

 

Ikgadējais emisiju ziņojums:

2010. gads – emisiju datiziņojums

2011. gads – emisiju datiziņojums

2012. gads – emisiju datiziņojums

2013. gads – emisiju datiziņojums

2014. gads – emisiju datiziņojums

2015. gads – emisiju datiziņojums

2016. gads – emisiju datiziņojums

2017. gads – emisiju datiziņojums

2018. gads – emisiju datiziņojums

2019. gads – emisiju datiziņojums

 

Emisiju prognozes:

2015. gads – emisiju dati – apraksts

2017. gads – emisiju datiapraksts

2019. gads – emisiju datiapraksts

 

Kartes, kurās gaisu piesārņojošās vielu emisijas attēlo pa ģeogrāfiskā sadalījuma vienībām:

2017. gads – iesniegtie datikartes

 

Lielo stacionāro avotu radītajās emisijas:

2017. gads – iesniegtie dati

 

Gaisa piesārņojuma radītās ietekmes monitorings:

2018. gads – monitoringa punktu atrašanās vietas

2019. gads – Dati par gaisa piesārņojuma ietekmi uz Latvijai raksturīgajām ekosistēmām