Ūdens apsaimniekošana

Ūdens resursu apsaimniekošanas mērķis ir nodrošināt labas kvalitātes ūdeņus, veicinot to ilgtspējīgu un apdomīgu izmantošanu. Lai sekmētu virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzību un to kvalitātes uzlabošanos Eiropas Savienībā 2000.gadā tika pieņemta Ūdens struktūrdirektīva - Eiropas parlamenta un Padomes 2000.gada 23.oktobra direktīva 2000/60/EK, kas nosaka struktūru Eiropas kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā. Ūdens struktūrdirektīvas prasību izskaidrošanai un sekmīgākai ieviešanai tiek izstrādāta Vispārīgās ieviešanas stratēģija un Vispārīgās ieviešanas vadlīnijas.

Latvija Ūdens struktūdirektīvas prasības pārņema Ūdens apsaimniekošanas likumā un tam pakārtotajos MK noteikumos. Lai pārvaldītu ūdens resursus, Latvijas teritorija ir iedalīta četros upju baseinu apgabalos - Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apgabalā.

Ūdens resursu apsaimniekošanā tiek ņemta vērā dažādu vides, ekonomisko un sociālo faktoru mijiedarbība konkrētajā upju baseinu apgabalā, katram no tiem izstrādājot savu upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānu.

Upju baseinu apsaimniekošanas procesā tiek iesaistīta arī sabiedrība. Katram upju baseinu apgabalam ir sava konsultatīvā padome, kuras pamatmērķis ir saskaņot valsts iestāžu, pašvaldību, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju un citu interešu grupu intereses ūdens apsaimniekošanas jautājumos konkrētajā apgabalā. Izstrādājot upju baseinu apsaimniekošanas plānus kā reģionāla mēroga plānošanas dokumentus, tiek veikts arī stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums un sabiedriskā apspriešana.

Par upju baseinu apsaimniekošanu ir pieejama ļoti plaša informācija, ko ne vienmēr iespējams atspoguļot pašos apstiprinātajos upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānos, bet tā ir pieejama šeit - Papildus informācija un materiāli.

Informācija par upju baseinu apsaimniekošanu ir jāziņo arī Eiropas Komisijai - Ūdens struktūrdirektīvas ziņojumi.